Peldošs vai līmēts parkets uz apsildāmās grīdas – kuru metodi izvēlēties

Raksts ievietots: 17.09.2025

Kā peldoša un līmēta parketa ieklāšana ietekmē siltuma caurlaidību, apkures efektivitāti un komfortu uz apsildāmās grīdas?

Apsildāmās grīdas kļūst arvien populārākas gan dzīvokļos, gan privātmājās. Izvēloties daudzslāņu parketu ar click savienojumu, viens no biežākajiem jautājumiem ir – vai to ieklāt peldoši vai līmēt pie pamatnes?

Abas metodes ir piemērotas, taču atšķiras gan siltuma caurlaidībā, gan uzstādīšanas izmaksās un komfortā. Par abām ieklāšanas metodēm kopumā vari lasīt šeit: Peldošā vai līmētā grīda – kā pareizi ieklāt daudzslāņu parketu.  Savukārt šeit koncentrēsimies tieši uz to, kādas ir būtiskākās atšķirības starp metodēm, ja parkets tiek ieklāts uz apsildāmās grīdas.

Šajā rakstā apkopojam starptautisku pētījumu rezultātus (Seo & Jeong, 2011; Seo et al., 2016; Ruiz-Pardo et al., 2022; TKB Report, 2022) un mūsu pašu praktisko pieredzi Latvijā, strādājot ar parketa ieklāšanu dažāda tipa objektos. Raksta mērķis ir sniegt objektīvu un pārbaudāmu informāciju, lai palīdzētu izvērtēt abu metožu priekšrocības un trūkumus tieši apsildāmās grīdas gadījumā.

Kas jāņem vērā, izvēloties parketu uz apsildāmās grīdas?

• Siltuma caurlaidība. Jo ciešāks parketa kontakts ar pamatni, jo ātrāk siltums nonāk telpā.
• Konstrukcijas stabilitāte. Temperatūras svārstības var radīt spriegumus parketa dēļos.
• Apkopes iespējas. Peldošu grīdu vieglāk demontēt, bet līmētu – grūtāk.
• Uzstādīšanas sarežģītība. Līmēta ieklāšana prasa profesionālu darbu un ir dārgāka.

 

Kāda ir siltuma caurlaidības atšķirība peldošai un līmētai grīdai?

Ieklājot peldošajā metodē, starp parketu un pamatni ir apakšklājs, kas palielina grīdas kopējo termisko pretestību. Saskaņā ar Industrieverband Klebstoffe e.V. datiem šī starpība var būt ap 0,023 m²·K/W. Rezultātā grīda uzsilst lēnāk un apkures efektivitāte samazinās.

 

Ātrāka grīdas uzsilšana

Kad tiek padots siltais ūdens grīdas apkures sistēmā, siltums uz parketa virsmas nav jūtams uzreiz. Izrādās, šis laiks būtiski atšķiras atkarībā no ieklāšanas metodes.

Pētījumi rāda, ka līmētai parketa grīdai nepieciešams par aptuveni 40% mazāk laika, lai sasniegtu komforta temperatūru, salīdzinot ar peldošo ieklāšanu.

• Peldoša grīda ar parastu apakšklāju: ~38 minūtes
• Peldoša grīda ar modificētu apakšklāju: ~33 minūtes
• Līmēta parketa grīda: ~23 minūtes

(Seo et al., 2016, BioResources Journal)

Tas nozīmē, ka līmēta grīda ātrāk kļūst silta pēc apkures ieslēgšanas. Tiesa, tā arī atdziest nedaudz straujāk, taču, ja apkure darbojas nepārtraukti, šai atšķirībai nav būtiskas nozīmes. Savukārt gadījumos, kad apkures režīms tiek bieži mainīts (piemēram, dienā pazemina temperatūru, bet vakarā atkal paaugstina), ātrāka reakcija var būt nozīmīgs pluss.

 

Zemāks enerģijas patēriņš

Peldošajā metodē ieklātai parketa grīdai nepieciešama nedaudz augstāka pieplūdes temperatūra, lai sasniegtu tādu pašu efektu kā līmētai grīdai. Tas padara sistēmu mazāk efektīvu.

• Saskaņā ar Industrieverband Klebstoffe e.V. (2022) datiem, līmētas parketa grīdas gadījumā plūsmas temperatūru iespējams samazināt par ~2 °C.
• Katrs samazināts grāds plūsmā uzlabo apkures sistēmas efektivitāti par ~2–3%.
• Rezultātā kopējais ieguvums var būt daži procenti līdz ~5% sezonā, atkarībā no ēkas izolācijas un apkures sistēmas. Atsevišķos avotos, piemēram, FEICA (2020), šī starpība ir aprēķināta vēl mazāka – tikai 1,64%.

 

Vai tas ir ekonomiski pamatoti?

Līmētā parketa ieklāšana ir būtiski dārgāka, jo darbs ir sarežģītāks un līmes izmaksas ir parasti lielākā kā apakšklāja izmaksas.

• Vidēji līmēta parketa ieklāšana izmaksā par ~10 €/m² dārgāk nekā peldoša click ieklāšana.
• Energoefektīvās jaunbūvēs gada apkures izmaksas parasti nepārsniedz 6 €/m².
• Ja pieņemam, ka līmēšana dod ~5% ietaupījumu, tad atmaksāšanās periods būtu virs 30 gadiem.

Tas nozīmē, ka izvēle parasti nav ekonomiska, bet drīzāk saistīta ar komfortu, estētiku un grīdas kvalitāti.

 

Noslēgumā.

Gan peldošā, gan līmētā ieklāšanas metode ir piemērota apsildāmajām grīdām, taču katrai ir savas priekšrocības un ierobežojumi.

• Peldošā ieklāšana ir ātrāka un lētāka, ļauj viegli demontēt grīdu, taču siltums caur grīdu pārvietojas lēnāk un nepieciešama augstāka plūsmas temperatūra.
• Līmētā ieklāšana nodrošina labāku siltuma caurlaidību, ātrāku uzsilšanu un stabilāku grīdu, bet prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus un sarežģītāku uzstādīšanu.

Svarīgi ņemt vērā arī ražotāju rekomendācijas – vairums parketa ražotāju norāda, ka uz apsildāmām grīdām grīdas virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt ~27 °C, neatkarīgi no ieklāšanas metodes.

Ekonomiskais ieguvums no līmēšanas parasti nav izšķirošs, jo atmaksāšanās periods ir ļoti ilgs. Taču, ja prioritāte ir maksimāls komforts un sistēmas efektivitāte, līmētā metode būs piemērotāka. Ja galvenais ir zemākas uzstādīšanas izmaksas un elastība nākotnē, praktiskāks būs peldošais risinājums.

 

Šeit redzama salīdzinājuma tabula, kas parāda galvenās atšķirības starp peldošās un līmētās parketa grīdas ieklāšanas metodēm.

 

 

Biežāk uzdotie jautājumi par parketu uz apsildāmās grīdas

 

1. Vai parketu drīkst klāt uz apsildāmās grīdas?

Jā, parketu var klāt uz apsildāmās grīdas, ja tas ir daudzslāņu (engineered) parkets, kas paredzēts šim mērķim. Masīvkoka parkets nav ieteicams, jo temperatūras svārstības var radīt plaisas un deformācijas. Vienmēr jāievēro ražotāja rekomendācijas, tostarp virsmas temperatūras limits (~27 °C).

 

2. Kurš parkets labāk piemērots siltajai grīdai – peldošs vai līmēts?

Abas metodes ir tehniski iespējamas. Līmēta grīda nodrošina labāku siltuma caurlaidību un ātrāku uzsilšanu, savukārt peldošā ir lētāka un vieglāk demontējama. Ja prioritāte ir komforts un efektivitāte – labāk līmēta; ja svarīga elastība un zemākas izmaksas – peldoša.

 

3. Cik energoefektīvs ir parkets uz apsildāmās grīdas?

Daudzslāņu parkets ir pietiekami efektīvs materiāls siltajai grīdai. Pētījumi rāda, ka līmētā ieklāšanā nepieciešama par ~2–3 °C zemāka plūsmas temperatūra nekā peldošajā. Tas var samazināt apkures patēriņu par dažiem procentiem sezonā, bet lielākā atšķirība ir tieši komforta sajūtā, nevis rēķinā.

 

4. Kādi ir ražotāju ieteikumi parketam uz apsildāmās grīdas?

Parketa ražotāji parasti nosaka:

• maksimālā grīdas virsmas temperatūra – 27 °C,
• mitruma līmenis telpā – 40–60%,
• apkures sistēmas regulēšana jāveic pakāpeniski (nepēkšņi mainot temperatūru).

Šie noteikumi palīdz saglabāt grīdas ilgmūžību neatkarīgi no ieklāšanas metodes.

 

Vēlaties uzzināt, kurš variants būs piemērots tieši jūsu projektam?

Zvani vai raksti mūsu speciālistiem vai apmeklējiet mūsu salonu.

Mūsu salonā varēsiet ne tikai apskatīt daudzslāņu parketa paraugus, bet arī pastaigāt gan pa peldoši ieklātu grīdu, gan pa pielīmētu grīdu, lai sajūtu atšķirību pirms pieņemt lēmumu.

 

 

Atsauces

Seo, J., Jeong, S. G. (2011). Thermal performance analysis according to wood flooring structure for energy conservation in radiant floor heating systems. Energy and Buildings, 43(8), 2039–2042. ScienceDirect

Seo, J., Jeong, S. G., Kim, S. (2016). Improvement of thermal conductivity of underlay foam for laminate flooring to reduce heating energy. BioResources, 11(3), 7490–7501. BioResources

Ruiz-Pardo, Á. et al. (2022). Influence of Wood Properties and Building Construction on Energy Demand, Thermal Comfort and Start-Up Lag Time of Radiant Floor Heating Systems. Applied Sciences, 12(5), 2335. MDPI

Industrieverband Klebstoffe e.V. (2022). Influence of the Flooring Adhesive on the Performance of an Underfloor Heating System (TKB Report 9). PDF

FEICA (2020). Good Practices: Adhesives for bonding floorings on screed over underfloor heating systems. FEICA