Vai parkets ir veselīgs? VOC, līmes un apdares ietekme.

• 1. Pats koks – kur beidzas mīts un sākas realitāte
• 2. Parketa konstrukcija – masīvs vai daudzslāņu?
• 3. Virsmas apdare – lakots vai eļļots
• 4. Ieklāšana – vieta, kur veselības risks visbiežāk tiek nenovērtēts
• 5. Apakšklāji – “neredzamais” risks
• 6. Rūpnieciski apstrādāts vai objektā apstrādāts parkets
• 7. Kā praktiski saprast – cik tas viss ir veselīgi?
• 8. Ja veselība ir galvenais kritērijs – kāda kombinācija parasti strādā vislabāk?
• Nobeigumā
• Biežāk uzdotie jautājumi

Parkets daudziem šķiet pašsaprotami veselīga izvēle – tas taču ir koks. Tieši tāpēc par parketu reti domā kritiski: ja tas ir dabīgs, tad drošs. Praksē parkets nav tikai koks, bet vesela grīdas sistēma, kurā katrs slānis var ietekmēt iekštelpu gaisu un ikdienas dzīvošanu. Šajā rakstā soli pa solim iziesim cauri visiem punktiem, kur parkets var kļūt mazāk “nevainīgs”, un ko cilvēks var darīt, lai šo risku samazinātu un veiktu pareizu parketa izveli.

1. Pats koks – kur beidzas mīts un sākas realitāte

Sāksim ar labo ziņu.

Koks kā materiāls:

• ir dabisks un atjaunojams,
• neražo sintētiskas emisijas,
• regulē mitrumu telpā,
• nerada statisko elektrību.

Ja mēs runātu par neapstrādātu koku, ar veselību saistītu jautājumu būtu ļoti maz.

Bet mūsdienu parkets gandrīz nekad nav tikai koks. Un tieši šeit sākas nianses.

Risks veselībai nerodas no koka, bet no tā, kas koksnei ir pievienots.

2. Parketa konstrukcija – masīvs vai daudzslāņu?

Šajā posmā parādās pirmās līmes.

Daudzslāņu parkets

• slāņi savienoti ar rūpnieciskām līmēm,
• konstrukcija stabilāka,
• mazāk reaģē uz mitruma svārstībām.

Masīvkoks

• mazāk līmju pašā dēlī,
• bet parasti nepieciešama ieklāšana izmantojot līmi,
• bieži tiek apstrādāts objektā.

Svarīgi saprast, ka rūpnieciski izmantotās līmes parketā parasti ir stabilas un ar zemām emisijām, ja produkts paredzēts dzīvojamām telpām. Gatavais produkts parasti tiek testēts, un šī informācija norādīta tehniskajās datu lapās un sertifikātos.

Līdz ar to konstrukcija pati par sevi nav galvenais veselības risks, ja parkets ir no atbildīga ražotāja.

3. Virsmas apdare – lakots vai eļļots

Lakots parkets

• virsma ir noslēgta,
• ikdienā praktiski nekas netiek pievienots,
• kopšana – ūdens vai neitrāli līdzekļi.

No veselības viedokļa tas nozīmē stabilu sistēmu ar minimālu mijiedarbību ar gaisu ikdienā.

Eļļots parkets

• virsma ir atvērta,
• regulāri tiek lietotas kopšanas eļļas vai ziepes,
• šiem produktiem var būt VOC un smarža.

Ietekme parasti ir īslaicīga, bet tā atkārtojas gadiem ilgi. Eļļots parkets nav slikts risinājums, taču, ja svarīga iekštelpu gaisa kvalitāte, būtiska kļūst kopšanas līdzekļu izvēle. Salīdzinot, lakots parkets šajā ziņā ir paredzamāks.

4. Ieklāšana – vieta, kur veselības risks visbiežāk tiek nenovērtēts

Līmēts parkets

Te parādās viens no lielākajiem potenciālajiem VOC avotiem – ieklāšanas līme.

• Visas līmes nav vienādas – lēta līme var būt problemātiskāka par pašu parketu.
• Kvalitatīvas, dzīvojamām telpām paredzētas līmes rada ievērojami mazāku VOC risku.

Peldošs parkets

Ieklājot peldošo parketu nav nepieciešams izmantot līmi, kas ir pozitīvi, taču parādās cits elements – apakšklājs.

5. Apakšklāji – “neredzamais” risks

Apakšklāji bieži tiek uztverti kā sīkums, bet tie:

• aizņem lielu platību,
• atrodas telpā pastāvīgi,
• bieži ir izgatavoti no putu materiāliem.

Īpaši problemātiski var būt lēti apakšklāji bez skaidras izcelsmes un tehniskajiem datiem. Ja izvēle krīt uz peldošu parketu, apakšklājs veselības ziņā kļūst gandrīz tikpat svarīgs kā pats segums.

 

6. Rūpnieciski apstrādāts vai objektā apstrādāts parkets

Rūpnieciski apstrādāts

• apdare veikta kontrolētā vidē,
• emisijas lielākoties jau ir izgājušas,
• mājoklī nonāk stabils produkts.

Objektā apstrādāts

• lakas vai eļļas tiek klātas dzīvojamā telpā,
• VOC nonāk tieši iekštelpu gaisā,
• smakas var saglabāties ilgāk.

Ja veselība ir prioritāte, rūpnieciski apstrādāts parkets parasti ir drošāks un paredzamāks.

7. Kā praktiski saprast – cik tas viss ir veselīgi?

Nav vienas atzīmes vai viena dokumenta, kas pasaka visu.

• skatīties, vai ražotājs atklāti runā par emisijām,
• izvairīties no produktiem bez tehniskās informācijas,
• dot priekšroku produktiem ar trešo pušu sertifikātiem.

 

8. Ja veselība ir galvenais kritērijs – kāda kombinācija parasti strādā vislabāk?

Ne kā absolūta patiesība, bet kā prakse:

• rūpnieciski apstrādāts parkets,
• lakota virsma,
• peldošs risinājums ar pārbaudītu, zemas emisijas apakšklāju.

 

Nobeigumā

Parkets pats par sevi nav ne “pilnīgi nevainīgs”, ne “kaitīgs”. Veselības riski parādās brīdī, kad cilvēks redz tikai koku, bet neredz sistēmu. Jo apzinātāk tiek izvēlēti katrs slānis – apdare, līme, apakšklājs un kopšana –, jo mierīgāka un veselīgāka ir ikdienas dzīvošana.

Ja šie jautājumi Tev ir svarīgi, parketu ir vērts ne tikai apskatīt, bet izprast. Anitras salonā iespējams salīdzināt dažādus parketa veidus, apdares un ieklāšanas loģikas, redzēt tos lielos paraugos un pastaigāt pa dažādā veidā ieklātu parketu.

Vēlaties uzzināt, kurš variants būs piemērots tieši jūsu projektam? Zvaniet vai rakstiet mūsu speciālistiem vai apmeklējiet mūsu salonu.

Kad esi izvērtējis VOC un materiālu ietekmi, skati parketu katalogu ar cenām un noliktavas statusu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pats koks var kaitēt veselībai?

Koks kā materiāls nerada sintētiskas emisijas un parasti netiek uzskatīts par veselībai kaitīgu. Riska faktori parādās nevis koksnē, bet tajā, kas tai pievienots ražošanas un apstrādes procesā.

Vai daudzslāņu parkets ir neveselīgāks par masīvkoku?

Ne obligāti. Daudzslāņu parketā tiek izmantotas līmes, taču kvalitatīvi produkti ir testēti un paredzēti dzīvojamām telpām ar zemām emisijām.

Kura virsmas apdare ir drošāka veselībai?

Lakota virsma ikdienā ir stabilāka, jo tā ir noslēgta un neprasa regulāru ķīmisku kopšanu. Eļļotai virsmai veselīgums vairāk atkarīgs no izmantotajiem kopšanas līdzekļiem.

Vai parketa ieklāšanas līme var ietekmēt gaisa kvalitāti?

Jā, ieklāšanas līme var būt nozīmīgs VOC avots. Tāpēc būtiski izvēlēties līmes ar zemu emisiju profilu, kas paredzētas dzīvojamām telpām.

Vai peldošs parkets vienmēr ir veselīgāks?

Peldošam parketam nav nepieciešama līme, taču apakšklājs kļūst par būtisku faktoru. Ja apakšklājs ir ar paaugstinātām emisijām, ieguvums var samazināties.

Kāpēc rūpnieciski apstrādāts parkets tiek uzskatīts par drošāku?

Rūpnieciskā vidē apstrāde notiek kontrolēti, un lielākā daļa emisiju jau ir izgājušas. Tas nozīmē mazāku ietekmi uz iekštelpu gaisu pēc ieklāšanas.

Vai ir viens kritērijs, pēc kura noteikt parketa veselīgumu?

Nav viena universāla rādītāja. Vērtējums veidojas no kopuma – ražotāja caurspīdīguma, materiāliem, apdares un ieklāšanas risinājuma.