Grīdas seguma siltumpretestība – cik tā ietekmē silto grīdu un apkures izmaksas?

Izvēloties grīdas segumu siltajām grīdām, bieži tiek salīdzināts, kurš materiāls labāk vada siltumu. Taču praktiskais jautājums ir cits: ko mazāka grīdas seguma siltumpretestība reāli dod ikdienā un cik daudz tā var ietekmēt apkures izmaksas? Atšķirība starp dažādiem segumiem var būt ievērojama, taču piecas reizes mazāka siltumpretestība nenozīmē piecas reizes mazāku apkures rēķinu. Lai saprastu reālo mērogu, salīdzināsim konkrētu grīdas segumu datus ar nozares pētījumos veiktiem mērījumiem.

 

Kas ir termiskā pretestība R?

Grīdas segumu salīdzināšanai viens no praktiskākajiem rādītājiem ir termiskā pretestība R, ko izsaka m²K/W.

Vienkāršoti – tā parāda, cik lielu pretestību grīdas konstrukcija rada siltumam ceļā no apsildāmās pamatnes uz telpu.

Jo mazāks R, jo vieglāk siltums iziet cauri grīdai.

Svarīgs ir ne tikai grīdas materiāls. Rezultātu ietekmē arī seguma biezums un ieklāšanas veids, bet peldošajām grīdām – apakšklājs un kontakts starp konstrukcijas slāņiem.

Tāpēc uz siltās grīdas pareizāk ir salīdzināt nevis vienkārši „vinilu pret parketu“, bet visu konstrukciju, kas atradīsies virs apsildāmās pamatnes.

Ja izvēle vēl ir tikai priekšā, noderēs arī mūsu vinila grīdas izvēles ceļvedis.

Cik liela ir atšķirība starp reālām grīdas konstrukcijām?

Salīdzinājumam izmantojam konkrētu produktu tehniskajās datu lapās norādītās termiskās pretestības vērtības.

 

* Peldošo konstrukciju aprēķinā izmantots siltajām grīdām piemērots apakšklājs ar termisko pretestību R = 0,04 m²K/W (piemēram, Nostra Sonic PE2). Papildus ņemta vērā aptuveni 0,005 m²K/W kontakta pretestība, balstoties nozares pētījumā novērotajā starpībā starp apakšklāja deklarēto termisko pretestību un izmērīto pilnas peldošās konstrukcijas pretestību. Faktiskā vērtība var atšķirties atkarībā no konkrētā seguma, apakšklāja, pamatnes un ieklāšanas apstākļiem.

Tātad mūsu salīdzinājuma galējības ir R = 0,030 līmējamam vinlam un R = 0,154 peldoši ieklātam 14 mm parketam ar apakšklāju. Termiskās pretestības atšķirība ir vairāk nekā piecas reizes.

Bet ko tas nozīmē apkurei?

No siltuma pārneses viedokļa tā ir ievērojama atšķirība. Taču tas nenozīmē, ka mājas apkure ar LVT būs piecas reizes lētāka.

Mājai nepieciešamo siltuma daudzumu galvenokārt nosaka tās siltuma zudumi – sienas, logi, jumts, ventilācija, āra temperatūra un vēlamā temperatūra telpās. Grīdas segums galvenokārt ietekmē to, cik lielai temperatūras starpībai jābūt, lai nepieciešamo siltuma daudzumu caur grīdu nodotu telpai.

Tieši šeit noder reāli mērījumi.

 

Ko parāda pētījumi?

Vācijas Industrieverband Klebstoffe Tehniskās būvlīmju komisijas TKB Report 9 pētījumā tika salīdzinātas līmētas un peldoši ieklātas grīdas konstrukcijas. Mērījumus veica Štutgartes Universitātes IGTE institūts, izmantojot grīdas apkures testa konstrukcijas.

Parketa testā vienam un tam pašam 13 mm parketam līmētajā konstrukcijā izmērītā termiskā pretestība bija 0,1108 m²K/W, bet peldošajā – 0,1339 m²K/W.

Tātad R starpība bija tikai aptuveni 0,023 m²K/W, tomēr pie salīdzināmas siltuma atdeves līmētā konstrukcija ļāva samazināt apkures plūsmas temperatūru par aptuveni 2 °C.

LVT testā R starpība bija aptuveni 0,026 m²K/W, bet nepieciešamās plūsmas temperatūras starpība – aptuveni 3 °C. TKB gan norāda, ka daļa šīs starpības bija saistīta arī ar atšķirīgu testēto LVT biezumu.

Pētījums pieejams šeit: TKB Report 9 – Influence of Flooring Adhesives on the Performance of Underfloor Heating Systems

 

Cik tas nozīmē apkures izmaksās?

Uz TKB mērījumiem balstītus enerģētiskos aprēķinus veica Forschungsinstitut für Gebäudeenergietechnik (FGE) Drēzdenē.

FEICA publicētajā rezultātu kopsavilkumā parketa konstrukcijai aptuveni 2 °C zemāka plūsmas temperatūra bija saistīta ar 1,64% enerģijas ietaupījumu. LVT konstrukcijai pie aptuveni 3 °C starpības aprēķinātais ietaupījums bija 2,6%.

FEICA – Energy savings: adhesives for bonding floorings to underfloor heating systems

Saliekot pētījuma rezultātus kopā ar mūsu grīdu diapazonu:

 

Šeit pēdējā rinda ir svarīga. Mūsu izvēlēto grīdu R starpība ir ievērojami lielāka nekā TKB eksperimentā, taču nebūtu korekti TKB rezultātu vienkārši reizināt un apgalvot konkrētu temperatūras vai enerģijas ietaupījumu.

Pētījums mums dod nevis universālu formulu, bet ļoti noderīgu mēroga sajūtu: R starpība var radīt izmērāmu plūsmas temperatūras starpību, bet enerģijas ietaupījums konkrētajos aprēķinos bija daži procenti, nevis desmitiem procentu.

Tie ir ilustratīvi aprēķini, nevis prognoze konkrētam mājoklim.

Tas arī parāda svarīgu lietu: zemāks R ir tehniska priekšrocība, bet tikai apkures rēķina dēļ vien dārgāka grīdas seguma vai ieklāšanas veida izvēle ne vienmēr atmaksāsies.

 

Tad kāds ir reālais ieguvums no mazāka R?

Saskaņā ar praktiskiem novērojumiem un pētījumu rezultātiem mazāka grīdas termiskā pretestība dod trīs galvenos ieguvumus:

• apkures sistēma var nodot nepieciešamo siltumu pie zemākas temperatūras;
• grīda ātrāk reaģē uz apkures temperatūras izmaiņām;
• zemāka darba temperatūra var nedaudz samazināt enerģijas patēriņu, īpaši sistēmās, kur siltuma avota efektivitāte ir atkarīga no nepieciešamās padeves temperatūras.

Īpaši interesanti tas ir mājās ar siltumsūkni un zemas temperatūras grīdas apkuri, kur pēc iespējas zemāka nepieciešamā siltumnesēja temperatūra ir vēlama.

Taču zemākais R nav automātiski labākā grīdas izvēle.

Ja cilvēks vēlas dabīga koka grīdu tās sajūtas, akustikas un izskata dēļ, nav pamata atteikties no parketa tikai tāpēc, ka plānam līmējamam vinila grīdas segumam termiskā pretestība ir zemāka. Grīdas izvēle vienmēr ir kompromiss starp siltuma pārnesi, komfortu, praktiskumu, ieklāšanas veidu un budžetu.

Kā parkets, lamināts un vinils atšķiras ikdienas lietošanā, salīdzinām rakstā parkets, lamināts vai vinils uz siltajām grīdām.

 

Secinājums

Grīdas seguma termiskajai pretestībai uz siltajām grīdām ir reāla nozīme. Mūsu apskatītajās konstrukcijās R svārstās no 0,030 līdz 0,154 m²K/W, tātad atšķirība ir vairāk nekā piecas reizes.

Taču piecas reizes mazāks R nenozīmē piecas reizes mazāku apkures rēķinu. Pētījumos veikti mērījumi parāda daudz reālāku mērogu: R samazinājums par aptuveni 0,023 m²K/W enerģijas ietaupījumā sniedza 1,64%.

Tāpēc, mūsuprāt, R ir svarīgs izvēles kritērijs, īpaši mājokļos ar zemas temperatūras apkuri, taču tam nevajadzētu kļūt par vienīgo kritēriju. Tikpat svarīga ir grīdas sajūta, akustika, kopšana, pamatnes stāvoklis un izvēlētais ieklāšanas veids.

Anitra salonā dažādus segumus iespējams apskatīt lielos paraugos, pastaigāt pa tiem un salīdzināt arī atšķirīgi ieklātas grīdas. Tas ļauj tehniskos R skaitļus salikt kopā ar to, ko datu lapa neparāda – kā konkrētā grīda jūtas ikdienā.

Vēlaties uzzināt, kurš variants būs piemērots tieši jūsu projektam? Zvaniet vai rakstiet mūsu speciālistiem vai apmeklējiet mūsu salonu.

 

 

 

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir grīdas seguma termiskā pretestība R?

Termiskā pretestība R, ko izsaka m²K/W, parāda, cik lielu pretestību grīdas konstrukcija rada siltumam ceļā no apsildāmās pamatnes uz telpu. Jo mazāks R, jo vieglāk siltums iziet cauri grīdai. Vērtību ietekmē ne tikai materiāls, bet arī seguma biezums un ieklāšanas veids.

Cik liela var būt atšķirība starp dažādām grīdas konstrukcijām?

Rakstā apskatītajās konstrukcijās R svārstās no 0,030 m²K/W līmētam 2,5 mm LVT līdz 0,154 m²K/W peldoši ieklātam 14 mm parketam ar apakšklāju. Tā ir vairāk nekā piecas reizes liela atšķirība.

Vai piecas reizes mazāks R nozīmē piecas reizes mazāku apkures rēķinu?

Nē. Mājai nepieciešamo siltuma daudzumu galvenokārt nosaka ēkas siltuma zudumi – sienas, logi, jumts un ventilācija. Grīdas segums ietekmē to, cik lielai jābūt temperatūras starpībai, lai šo siltumu nodotu telpai.

Cik lielu enerģijas ietaupījumu parāda pētījumi?

Uz TKB mērījumiem balstītajos FGE aprēķinos parketa konstrukcijai aptuveni 2 °C zemāka plūsmas temperatūra atbilda 1,64% enerģijas ietaupījumam, bet LVT konstrukcijai pie aptuveni 3 °C starpības – 2,6%. Tie ir ilustratīvi aprēķini, nevis prognoze konkrētam mājoklim.

Vai peldoša ieklāšana ir sliktāka par līmēšanu uz siltās grīdas?

No siltuma pārneses viedokļa līmēta konstrukcija parasti ir labvēlīgāka, jo tai nav apakšklāja un papildu kontakta pretestības. TKB testā vienam un tam pašam 13 mm parketam līmētā konstrukcija ļāva samazināt plūsmas temperatūru par aptuveni 2 °C.

Kāpēc peldošai konstrukcijai jāņem vērā apakšklājs?

Apakšklājam ir sava termiskā pretestība, kas pieskaitās seguma pretestībai. Rakstā izmantotajos aprēķinos siltajām grīdām piemērota apakšklāja R ir 0,04 m²K/W, un papildus vērā ņemta aptuveni 0,005 m²K/W kontakta pretestība starp slāņiem.

Vai zemāks R vienmēr nozīmē labāku grīdas izvēli?

Nē. Zemāks R ir tehniska priekšrocība, īpaši mājokļos ar siltumsūkni un zemas temperatūras grīdas apkuri. Taču grīdas izvēle vienmēr ir kompromiss starp siltuma pārnesi, komfortu, akustiku, kopšanu, ieklāšanas veidu un budžetu.