Trīsslāņu vai divslāņu parkets uz siltās grīdas — vai tiešām ir atšķirība?

• Dažādas parketa konstrukcijas.
• Kā novērtēt parketa piemērotību siltajai grīdai?
• Parketa termiskā pretestība.
• Ātrāka grīdas uzsilšana.
• Enerģijas patēriņš.
• Konstruktīvā piemērotība apsildāmajām grīdām.
• Secinājums.
• Biežāk uzdotie jautājumi par parketu uz siltajām grīdām.
• Atsauces.

Uzzini, kā parketa konstrukcija un biezums ietekmē siltās grīdas efektivitāti. Salīdzinām divslāņu un trīsslāņu parketus – termiskā pretestība, siltumatdeve un stabilitāte.

Klienti bieži jautā: vai apsildāmajai grīdai piemērotāks ir trīsslāņu vai divslāņu parkets?

Šķiet vienkāršs jautājums, taču vienas atbildes nav — parketa konstrukcijas ir ļoti dažādas, un tieši no tām atkarīga piemērotība siltajām grīdām.

Dažādas parketa konstrukcijas.

Mūsu pieredzē esam sastapušies ar daudziem parketa konstrukciju veidiem. Katram ir savas priekšrocības un trūkumi. Populārākie daudzslāņu parketa risinājumi:

• Cēlkoka virskārta, pamatne no egles, bērza vai cita koka;
• Cēlkoka virskārta, pamatne no egles vai bērza, papildus balansa slānis no koka;
• Cēlkoka virskārta, pamatne no HDF plātnes, balansa slānis no koka;
• Cēlkoka virskārta, pamatne no saplākšņa

Katram risinājumam var būt atšķirīgi biezumi un materiāli, kas ietekmē gan siltuma vadītspēju, gan stabilitāti temperatūras un mitruma svārstību laikā.

Kā novērtēt parketa piemērotību siltajai grīdai?

Izvēloties parketu siltajām grīdām, būtiski ir novērtēt:

• vai konstrukcija būs stabila un izvairīsies no deformācijām vai plaisām;
• cik lielā mērā konkrētais parkets ietekmēs siltās grīdas darbību un efektivitāti.

Jautājums nav tikai par estētiku — parketa konstrukcija var ietekmēt gan grīdas uzsilšanas laiku, gan apkures izmaksas.

Parketa termiskā pretestība.

Izšķirošais rādītājs nav slāņu skaits, bet termiskā pretestība (R), kas parāda, cik labi konstrukcija vada siltumu.
Jo zemāka R vērtība, jo efektīvāka siltuma plūsma un ātrāka reakcija uz temperatūras maiņām.

Parketa termiskā pretestība (R):

• parasti svārstās no 0,06 līdz 0,15 m²·K/W;
• bieži ir tieši proporcionāla parketa biezumam (plānāks = labāka siltum vadītspēja);
• atkarīga no pamatnes materiāla – saplāksnis vai HDF parasti vada siltumu labāk nekā mīksta skujkoka pamatne.
   

Kā tas izpaužas praksē?

Ātrāka grīdas uzsilšana.

Grīdai ar zemāku termisko pretestību siltums sasniedz virsmu ātrāk.

Pētījumā (Seo et al., BioResources, 2016) tika noteikts, ka konstrukcijai ar R = 0,08 m²·K/W nepieciešamas apmēram 23 minūtes, lai grīdas virsma sasniegtu 35 °C, savukārt pie R = 0,12 m²·K/W tas aizņem 33–38 minūtes.

Atšķirība šķiet neliela, taču to var pamanīt komforta ziņā – īpaši, ja apkures režīms diennakts laikā tiek mainīts (piemēram, pazeminot temperatūru dienā un paaugstinot vakarā).

Pārnesot šos skaitļus praksē uz konkrētiem produktiem, piemēram, Boen 10 mm divslāņu parketu ar R = 0,067 m²·K/W un Boen 14 mm trīsslāņu parketu ar R = 0,093 m²·K/W, var secināt, ka plānākais divslāņu parkets uzsilst aptuveni par 20 % ātrāk.

Kopumā – jo zemāka R vērtība, jo īsāks reakcijas laiks.
Plānāka parketa grīda ar zemāku termisko pretestību ātrāk uzsilst, taču arī ātrāk atdziest.
Ja siltā grīda darbojas nepārtraukti, šī atšķirība praktiski nav būtiska, bet mainīga režīma sistēmās tā var būt jūtama komforta ziņā.

Enerģijas patēriņš.

Zemāka R vērtība ļauj pazemināt siltās grīdas pieplūdes temperatūru.

Pētījumos (TKB Report 9, 2022) norādīts, ka termiskās pretestības starpība 0,025 m²·K/W ļauj samazināt pieplūdes temperatūru par aptuveni 2 °C.

Piemēram, Boen 10 mm divslāņu parketam ar R = 0,067 m²·K/W, salīdzinot ar Boen 14 mm trīsslāņu parketu ar R = 0,093 m²·K/W, var izmantot zemāku pieplūdes temperatūru par aptuveni 2 °C.

Katrs samazināts grāds uzlabo apkures sistēmas efektivitāti par 2–3 %, tāpēc kopējais energoefektivitātes ieguvums var sasniegt līdz 5 % sezonā, atkarībā no ēkas siltum-noturības un sistēmas darbības režīma. Atsevišķos avotos (piemēram, FEICA, 2020) šī energoefektivitātes starpība tiek vērtēta pieticīgāk — ap 1,6 %.

Konstruktīvā piemērotība apsildāmajām grīdām.

Koksne maina izmērus atkarībā no mitruma. Šī iemesla dēļ masīvkoka parketu parasti neiesaka izmantot uz siltajām grīdām — tie var deformēties vai plaisāt.

Savukārt daudzslāņu parketi (divslāņu vai trīsslāņu) ir konstruēti tā, lai kompensētu šīs kustības.
Pretēji orientēti koka slāņi izlīdzina iekšējos spriegumus un samazina deformāciju risku.
Pētījumos (Guo et al., Wood Research, 2017) pierādīts, ka konstrukcijas ar šķērsvirziena pamatni (piemēram, saplāksni vai stabilu starpslāni) deformējas ievērojami mazāk nekā masīvkoks.

Mūsu praksē, ieklājot un kopjot gan divslāņu, gan trīsslāņu parketus uz siltajām grīdām, nav novērotas būtiskas atšķirības ekspluatācijā, ja tiek ievēroti ražotāja noteikumi:

• virsmas temperatūra ≤ 27 °C;
• gaisa mitrums 40–60 %;
• kvalitatīva ieklāšana, īpaši līmējot pie pamatnes.

Svarīgākais ir pareizi izstrādāta konstrukcija ar stabilu pamatni .

Secinājums.

Divslāņu un trīsslāņu parketi abi ir piemēroti siltajām grīdām, ja tiek ievērotas ražotāja vadlīnijas.

Galvenais nav slāņu skaits, bet konstrukcijas kvalitāte, biezums un termiskā pretestība.

No energoefektivitātes viedokļa plānāks divslāņu parkets sniedz nelielus ieguvumus siltuma pārnesē un var nedaudz samazināt enerģijas patēriņu.

Tomēr arī kvalitatīvs trīsslāņu parkets ar līdzsvarotu uzbūvi un zemu R vērtību sniedz lielisku siltumatdevi un stabilitāti uz siltās grīdas.

Par parketa ieklāšanas metodēm (peldoši vai līmējot) lasi mūsu rakstā: https://www.anitra.lv/lv/-peldoss-vai-limets-parkets-uz-apsildamas-gridas-kuru-metodi-izveleties

 

 

 

Biežāk uzdotie jautājumi par parketu uz siltajām grīdām.

Vai divslāņu parkets ir labāks uz siltās grīdas nekā trīsslāņu parkets?

Abas konstrukcijas ir piemērotas siltajām grīdām, ja tiek ievērotas ražotāja vadlīnijas.
Divslāņu parketam nereti ir mazāka termiskā pretestība (R vērtība), līdz ar to tas nedaudz ātrāk vada siltumu un var uzlabot energoefektivitāti par dažiem procentiem.
Tomēr arī kvalitatīvs trīsslāņu parkets ar pareizu konstrukciju sniedz līdzvērtīgu komfortu un efektivitāti.

Cik biezs parkets ir piemērots siltajai grīdai?

Optimālais biezums parketam uz siltās grīdas ir 10–14 mm.
Jo plānāks parkets, jo zemāka termiskā pretestība un labāka siltuma caurlaidība.
Ražotāji, piemēram, Boen, Meister iesaka, lai kopējā grīdas konstrukcijas termiskā pretestība nepārsniedz 0,15 m²·K/W.

Vai parketa ieklāšanas metode ietekmē siltuma atdevi?

Jā, ietekmē.
Līmēts parkets nodrošina ciešāku kontaktu ar pamatni un labāku siltuma pārnesi, savukārt peldoša ieklāšana ar apakšklāju rada nelielu termisko barjeru.
 

Vai siltā grīda var sabojāt parketu?

Pareizi izbūvēta un regulēta siltā grīda parketam nekaitē.
Svarīgi, lai:

• virsmas temperatūra nepārsniegtu 27 °C;
• gaisa relatīvais mitrums būtu 40–60 %;
• apkure tiktu pakāpeniski ieslēgta un izslēgta.

Bīstamākas parketam ir pēkšņas mitruma svārstības nekā pati siltuma iedarbība.

Vai plānāks parkets nozīmē lielākus enerģijas ietaupījumus?

Atšķirība ir neliela, bet izmērāma.
Samazinot parketa termisko pretestību par ~0,025 m²·K/W (piemēram, izvēloties plānāku divslāņu parketu), iespējams pazemināt grīdas apkures plūsmas temperatūru par ~2 °C.
Tas uzlabo sistēmas efektivitāti par 2–5 % sezonā, atkarībā no ēkas izolācijas un apkures režīma.

 

 

 

Atsauces.

Seo J., Jeong S.G. (2011). Thermal performance analysis according to wood flooring structure for energy conservation in radiant floor heating systems. Energy and Buildings, 43(8).

Seo J., Jeong S.G., Kim S. (2016). Improvement of thermal conductivity of underlay foam for laminate flooring to reduce heating energy. BioResources, 11(3).

Guo X. et al. (2017). Dimensional stability of engineered wood flooring in heating systems. Wood Research, 62(1).

Industrieverband Klebstoffe e.V. (2022). Influence of the Flooring Adhesive on the Performance of an Underfloor Heating System (TKB Report 9).

FEICA (2020). Good Practices: Adhesives for bonding floorings on screed over underfloor heating systems.